Bībeles izcelsme

1.STUNDA: BĪBELES IZCELSME UN SAGLABĀŠANĀS

Jūs uzsākat iepazīt visnozīmīgāko grāmatu, kādu pasaule jebkad ir pazinusi. Tā ir Bībele. Šajā stundā apspriedīsim Bībeles dievišķo izcelsmi un Bībeles otrās daļas, tas ir, Jaunās Derības saglabāšanos līdz mūsdienām oriģinālā (nemainītā) veidā.

 

I. DIEVS KĀ VIENĪGAIS BĪBELES AUTORS


Bībele sastāv no Vecās Derības un Jaunās Derības, tajā ir 66 grāmatas, kuras uzrakstījuši apmēram 40 cilvēki. Vairāk nekā 3800 apstiprinājumu Vecajā Derībā (Dieva atklāsmē pirms Kristus) apgalvo, ka Bībele nāk no Dieva (3. Mozus grāmata, 19. nodaļa, 1. pants; Pravieša Jesajas grāmata, 1. nodaļa, 10. pants; Pravieša Ecēhiēla grāmata, 1. nodaļa, 3. pants). (Tālākajā tekstā Bībeles grāmatu nosaukumi būs saīsināti, tālāk aiz nosaukuma sekos grāmatas nodaļas numurs, kols, aiz tā panta numurs. Piemēram, iepriekš minētie izskatītos šādi: 3. Moz. 19:1; Jes. 1:10; Ec. 1:3.) Jaunā Derība (Dieva atklāsme, kas sākas ar Kristus ienākšanu pasaulē) arī apgalvo, ka Vecā Derība ir Dieva iedvesmota; tas pats apgalvots arī par pašu Jauno Derību (2. Tim. 3:16; 2 Pēt. 1:20-21; 1. Tes. 2:13). Dievs iedvesmoja Bībeli, ne jau pašrocīgi rakstot vai diktējot vārdus, bet īpaši vadot tās rakstītājus, garantējot viņu mācības patiesīgumu (Jāņa 14:26; 16:13). Bet kā mēs varam ticēt, ka šie apgalvojumi ir patiesi? Dažas no šīm liecībām tūlīt sekos.

  1. BĪBELES PATIESĀ ATKLĀSMEPAR RADĪŠANU

    Kā radies Visums? Bībeles pirmais pants mums atklāj visticamāko izskaidrojumu: “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi” (1. Moz. 1:1). Ateisti bieži atspēko šo ar pretjautājumu: “Kā radies Dievs?” Atbilde ir tā pati kā ateistiem būtu jāatbild uz kādu citu jautājumu: “Kā radusies matērija?” Ir skaidrs, ka kaut kas nevar rasties no nekā. Tātad kaut kas vienmēr ir bijis. Kristieši tic un Bībele to apliecina, ka Dievs ir bijis vienmēr un Visums ir radīšanas rezultāts (Ebr. 11:3). Ateisti, iespējams, noniecina tādu ticību. Viņi tic, ka matērija ir bijusi vienmēr, un Visums ir radies, pateicoties nejaušībai. Vienīgi rodas jautājums: “Kura ticība ir pamatotāka un saprātīgāka?” Tālāk sekos neliela daļa no liecībām, kuras apstiprina Bībeles teikto par radīšanu.

    Zemes vecums. Pētot Bībeli, atklājas, ka Zeme ir apmēram 6000 gadus veca. Arī zinātniskie pētījumi atbalsta šo secinājumu. Tālāk sekos daži no tiem.

    Piemēram, ir aptuveni zināms, cik daudz nogulšņu iztek pa Misisipi upi gada laikā un nogulsnējas Misisipi upes deltā Meksikas līcī. Dalot šīs deltas kopīgo svaru ar viena gada nogulšņu daudzumu, var pierādīt, ka Misisipi upes deltas vecums ir apmēram 4000 gadu. [1] 

    Uz Zemes nokrīt 14 miljonu tonnu kosmisko putekļu gadā. Tas radītu 55 metrus biezu putekļu slāni uz zemeslodes virsmas, ja Zeme būtu 5 biljonus gadu veca, un ja šo procesu neaizkavētu atmosfēras slānis, vējš un cita veida eroziju iedarbība, kuru rezultātā tas nesajauktos ar augsni un citiem Zemes garozas slāņiem. Taču uz Mēness, kur nekas netiek noskalots vai aizpūsts, jo nav ūdens un atmosfēras, astronauti atklāja tikai 3 mm biezu kosmisko putekļu virsslāni. [2]

    Mēness attālinās no zemeslodes, un tā attālināšanās ātrums ir aprēķināts. Taču, ja Zemes un Mēness sistēma būtu četru vai piecu biljonu gadus veca, tad Mēnesim būtu jāatrodas daudz tālāk no Zemes, nekā tas atrodas pašreiz. [3] 

    Nafta un gāze atrodas zem akmens slāņa un augsta spiediena pazemes rezervuāros. Tomēr šie akmens slāņi bieži savu necaurlaidību nespēj noturēt ilgāk par 10000 gadiem un tāpēc nespēj šo naftu un gāzi noturēt tur daudz ilgāk. [4] Vēl vairāk, eksperimenti ir pierādījuši, ka naftu var radīt 20 minūšu laikā, izmantojot augu materiālu, pareizu temperatūru un spiedienu, un līdzīgi var radīt ogles vai tām līdzīgus materiālus dažu stundu laikā no kokmateriāliem. Tātad nevajadzētu domāt, ka naftas, gāzes un ogļu veidošanās prasa miljoniem gadu. [5] Ir zinātnieki, kuri uzskata, ka pasaules ogļu nogulsnes ir izveidojušās no augu pasaules fosīlijām pasaules plūdu rezultātā. [6] Šajās ogļu nogulsnēs ir atrastas cilvēku mirstīgās atliekas un rotaslietas, kuras apliecina, ka šīs nogulsnes neizveidojās miljoniem gadu pirms cilvēki parādījās zemes virsū. Gluži otrādi, 1. Moz. 6 nod. apraksta, kā plūdi uznāca visai pasaulei, bet jau 1. Moz. 4 nod. cilvēki apstrādāja metālu. [7]

    Dzīvības parādīšanās. Bībele atklāj, ka viss tika radīts sešās dienās. Protams, ka mūsu visspēcīgais Dievs varēja radīt Visumu sešās 24 stundu garās dienās, izveidojot Zemi tādu, lai tā izskatītos miljardiem gadu veca. Vienu dienu veciem kokiem, kuri jau tika radīti lieli, iespējams, jau koksnē bija pietiekošs daudzums gadu līniju, lai tas tā liktos. Ādams droši vien jau savā pirmajā dzīves dienā bija nobriedis vīrs.

    1. Moz. 1:1-31 saka, ka dzīvība parādījās pēkšņos radīšanas aktos. Ģeoloģiskie atklājumi mums rāda, ka Kembrija perioda slānī visi bezmugurkaulnieku tipi (dzīvības iedalījumi) pēkšņi parādās jau iedalīti klasēs un kārtās. Nozīmīgi šķiet tas, ka ļoti augsti attīstītu dzīvnieku klases parādās reizē ar viszemāko kārtu dzīvniekiem. Bet pirms Kembrija perioda slāņa nevar atrast dzīvības esamības pierādījumus. Vēlāko periodu slāņos redzama tāda pati tendence – augsti attīstītu dzīvnieku sugu pēkšņa parādīšanās bez pārejas perioda pārakmeņojumu atrašanas. Šī pamatsugu tipu pēkšņa parādīšanās ir pilnīgi pretrunā ar evolūcijas teoriju, bet tā apstiprina Bībeles atklāsmi par radīšanu. Daudzi domā, ka pārakmeņojumu slāņi ir pasaules plūdu rezultāts.

    Dzīvības sarežģītā struktūra. Bībele saka, ka Dievs radīja dzīvību, lai tā veidotos katra pēc savas kārtas (1. Moz. 1:11,21,25). Kad mēs paraugāmies uz visu dzīvo, tas pats apstiprina šo dabas likumu. Variācijas notiek dzīvnieku sugās, bet tipi, klases un kārtas paliek nemainīgas. Dažu dzīvnieku dīvainie instinkti, cilvēka ķermeņa brīnums un DNS (dezoksiribonukleīnskābes) molekulas atklāšana rāda mums dzīvības fantastiski sarežģīto struktūru. Mūsdienu zinātne nav pierādījusi, kā mutācijas var attīstīt augstāku dzīvības pakāpi. Tieši otrādi, ir pierādīts, ka mutācijas parasti kaitē dzīvībai, nevis to uzlabo.

    Otrais termodinamikas likums, kurš nosaka, ka izolētā sistēmā kompleksā kārtība samazinās, nevis pieaug, kā to prasa evolūcijas teorija, arī pierāda evolūcijas neiespējamību. Mūsu pasaule nav izolēta sistēma, jo tajā ienāk saules stari un citas lietas, bet saules stari un šīs citas lietas nav komplekso kārtību radoša enerģija. Tātad otrais termodinamikas likums arī attiecas uz mūsu pasauli, tā izslēdzot evolūcijas iespējamību. [8,9] Tikai Dieva “roka” varētu ienākt un radīt tādu komplekso kārtību, kāda eksistē augos, kokos, dzīvniekos un mūsos.

    Ja atrodat pulksteni mežā, vai iesauksieties: “Re kas nejauši radies matērijas dalīšanās rezultātā!” Protams, ka nē! Tāds secinājums būtu absurds! Jūs domāsit, ka tas izgatavots rūpnīcā, ka cilvēka prāts to izgudroja un salika kopā. Taču mūsu ķermeņi ir daudzkārt sarežģītāki nekā pulkstenis. Neviens vēl nav spējis radīt cilvēku rūpnīcā pilnīgi no nekā (arī dzīvās radības klonēšanai ir nepieciešama mātes šūna ar tajā ieliktu noteiktu kārtību). Mūsu ķermeņu fantastiskā kompleksā kārtība prasa fantastiski spēcīgu intelektu, kas tādu komplekso kārtību varētu radīt. Šī kompleksā kārtība norāda uz Dievu kā Radītāju. Tāpat arī cilvēka personības un saprāta sarežģītība, viņa estētiskā nepieciešamība sajust skaisto, un viņa sirdsapziņa, atšķirot labo no ļaunā, pierāda, ka cilvēks ir radīts Dieva līdzībā (1. Moz. 1:26). Vai ir saprātīgi ticēt, ka cilvēka prāts un apziņa ir radušies evolūcijas rezultātā? Vai nav saprātīgāk pieņemt, kā Bībele saka, ka kāds Visaugstākais Saprāts radīja cilvēka saprātu?

    Jā, Zemes vecums, dzīvības parādīšanās virs Zemes un sarežģītā dzīvības struktūra apstiprina Bībeles patiesību par radīšanu.


  2. BĪBELES CILDENĀS PATIESĪBAS

    Bībele ir atzīta par pareizu un pilnīgā saskaņā ar katras mūsdienu zinātnes izziņas sfēras labākajiem principiem. Bībele ir vislabākā pasaules morāles ceļvede, par kuru cilvēks nav spējis izdomāt neko labāku. Psiholoģija tikai nesen ir atklājusi garīgās veselības principus, kurus Bībele ir mācījusi gadsimtiem ilgi. Var atrast ļoti daudz grāmatu, kuras analizē Jēzus prasmīgās mācīšanas un sociologa metodes. Arheoloģiskie izrakumi turpina pierādīt Bībeles vēsturisko pareizību saistībā ar simtiem senu pilsētu, nācijām, valdniekiem un notikumiem. Arī stāsts par pasaules plūdiem (1. Moz. 6) ir atrasts senās Bābeles rakstu krājumos. Ģeogrāfiskie fakti, kuri ir minēti Apustuļu darbu grāmatā, patiesi tika pierādīti ar kāda zinātnieka palīdzību, kura mērķis vēl nesenā pagātnē bija pierādīt pretējo. Un, protams, Bībeles teoloģija, īpaši doktrīna par Jēzus upurēšanu grēcinieku dēļ, ir uzskatīta par visdziļāko reliģisko domu, kāda jebkad ir uzrakstīta.

    Kā cilvēki, dzīvojot pirms 1900 līdz 3400 gadiem, varēja uzrakstīt tik ļoti augstas un dziļas patiesības visās mūsdienu zinātnes nozarēs? Kā neizglītots galdnieks un zvejnieki no Galilejas varēja aizkustināt tā laika visizglītotākos ļaudis, atklājot visdziļākās teoloģiskās patiesības cilvēces vēsturē? Vai ir iespējams, ka Bībele ir patiesa tik daudzās jomās, bet mele, apgalvojot, ka viņa ir Dieva vārds? Vai var iedomāties, ka pasaules visdižākā morāles ceļvede varētu būt arī pasaules vislielākā apmānītāja? Patiešām, Bībeles augstās patiesības apgalvo tās dievišķo iedvesmošanu.

    Tālāk sekos dažas Bībelē atrodamās zinātniskās priekšnojautas:
    1. 1. Moz. 3:15 – bērni rodas no tēva un mātes sēklas, ne tikai no tēva, kā domāja seno laiku cilvēki.
    2. 
    1. Moz. 17:12 – asiņu sarecēšanas proteīns bērniem visaugstākais ir astotajā dzīves dienā. Dievs pavēlēja izraēliešiem apgraizīt savus dēlus astotajā dzīves dienā.
    3. 3. Moz. 3:17 – Dievs izraēliešiem aizliedza lietot uzturā dzīvnieku taukus un šodien zinātne ir pierādījusi, cik dzīvnieku tauki ir kaitīgi veselībai.
    4. 3. Moz. 11:7-8 – izpildot šo nosacījumu, izraēlieši nesaslima ar trihinelozi, slimību, ar kuru inficējās no cūkām.
    5. 3. Moz. 13:26,31 – karantīna, ko Eiropā sāka atzīt un ieviest tikai 19. gs.
    6. 
    3. Moz. 14:8-9 – stingra higiēnas ievērošana slimnīcās Eiropā tika atzīta par nepieciešamu tikai 19. gs.
    7. 5. Moz. 23:13-15 – mēslu aizvākšana projām no dzīves vietas.
    8.
     Ām. 9:6 – ūdens cikls dabā.
    9. Īj. 26:7 – Zeme nav atbalstīta, jo tā ir apaļa.


  3. BĪBELES VIENĪBA

    Kaut arī uzrakstīta apmēram 1500 gadu laikā ar apmēram 40 autoru palīdzību, Bībelē ir apbrīnojami loģiska vienība un saskaņa bez pretrunām, kas pierāda, ka Bībeles īstenais autors ir Dievs. Vecā Derība pat pareģoja Jaunās Derības atnākšanu (Jer. 31:31-34; Ebr. 8:6-13). Ķēniņi, pravieši, gani, zemnieki, zvejnieki, nodokļu iekasētāji, ārsti, bagātie, nabagie, izglītotie un neizglītotie uzrakstīja Bībeles 66 grāmatas par tādām grandiozām tēmām kā Dievs, cilvēks, morāle un pestīšana. Tomēr šie sacerētie raksti ir pilnīgi saskanīgi, kas būtu pilnīgi neiespējams bez Dieva vienojošās un vadošās darbības.

  4. BĪBELES PRAVIETOJUMI

    Vecajā Derībā ir pravietojumi, kurus var sadalīt divās kategorijās: tie, kuri attiecas uz Jēzus Kristus personību un darbību, un tie, kas attiecas uz citām Bībeles tēmām. Runājot par pirmo kategoriju, Jēzus dzīve un misija bija pareģota gadsimtus pirms Viņa piedzimšanas. Piemēram, pravietojums Jes. gr. 53 nod. pareģo Jēzus atraidīšanu (3 pants), Viņa upuri par citu cilvēku grēkiem (4-6 pants), Viņa tiesu (7-8 pants), Viņa nāvi starp ļaundariem un apglabāšanu starp bagātajiem (8-9 pants) un vēl daudz ko citu sekojošajos pantos. Kā Jesaja varēja aprakstīt Jēzus dzīvi apmēram 700 gadu pirms Viņa piedzimšanas?

    Vecajā Derībā ir vēl vairāki pravietojumi par Kristu, kurus var izskaidrot tikai kā Dieva iedvesmošanas augļus. Tālāk sekos daļa no Vecās Derības pravietojumiem par Jēzu Kristu. Tālākie pravietojumi tika sastādīti no 2100 līdz 400 gadam pirms Kristus (p.m.ē.), un visi piepildījās mūsu ēras pirmajā gadsimtā.

     

     

    Pravietojums.

    Pareģojums.

    Piepildījums.

    Jēzus pirmseksistence

    Mih. 5:1

    Jāņa 1:1,2; Kol. 1:17

    Dieva dēls

    Ps. 2:7

    Mat. 3:17

    Ābrahama pēcnācējs

    1. Moz. 22:15,18

    Mat. 1:1

    Īzaka pēcnācējs

    1. Moz. 26:1,4

    Lūk. 3:23,34

    Jēkaba pēcnācējs

    1. Moz. 28:10,14

    Lūk. 3:23,34

    No jūdu cilts

    1. Moz. 49:10

    Lūk. 3:23,33

    No Isajas ģimenes

    Jes. 11:1

    Lūk. 3:23,32

    No Dāvida dzimtas

    Jer. 23:5

    Lūk. 3:23,31

    Piedzims no jaunavas

    Jes. 7:14

    Mat. 1:18,24,25

    Piedzims Betlēmē

    Mih. 5:1

    Mat. 2:1

    Sauks par kungu

    Ps. 110:1

    Lūk. 2:11

    Būs priesteris

    Ps. 110:4

    Ebr. 3:1; 5:5,6

    Klupšanas akmens jūdiem

    Ps. 118:22

    Mat. 21:42-46

    Hērods nogalinās bērnus

    Jer. 31:15

    Mat. 2:16

    Pirms viņa darbības sākšanas nāks vēstnesis

    Jes. 40:3-5; Mal. 3:1

    Mat. 3:1-3

    Tiks svaidīts ar Svēto Garu

    Jes. 11:2

    Mat. 3:16,17

    Kalpošana Galilejā

    Jes. 9:1-2

    Mat. 4:12-17

    Brīnumdarbu parādīšanās

    Jes. 35:1-6

    Mat. 9:35

    Iejās Jeruzālemē uz ēzeļa

    Cak. 9:9

    Lūk. 19:35-37

    Mācekļi atstās Jēzu

    Cak. 13:7

    Mar. 14:50

    Tiks zākāts

    Jes. 50:6

    Mat. 26:67

    Klusēs apvainotāju priekšā

    Jes. 53:7

    Mat. 27:12

    Būs atraidīts

    Jes. 53:3

    Mat. 27:22; Jāņa 7:5,48

    Tiks šaustīts

    Jes. 53:5

    Mat. 27:38

    Tiks sists krustā kopā ar laupītājiem

    Jes. 53:12

    Mat. 27:38

    Plaukstas un pēdas tiks pārdurtas

    Ps. 22:17

    Lūk. 23:33

    Par Viņa drēbēm metīs kauliņus

    Ps. 22:19

    Lūk. 23:34

    Uz Viņu lūkosies ļaudis

    Ps. 22:18

    Lūk. 23:35

    Tiks izsmiets

    Ps. 22:8,9

    Lūk. 23:35-36

    Dieva pamests kliegs

    Ps. 22:2

    Mat. 27:46

    Kauli netiks salauzti

    Ps. 34:21

    Jāņa 19:33

    Sāni būs sadurti

    Cak. 12:10

    Jāņa 19:34

    Apglabās ar bagātiem

    Jes. 53:9

    Mat. 27:57-60

    Augšāmcelsies

    Ps. 16:10

    Mat. 28:5-7

    Uzbrauks debesīs

    Ps. 68:19

    Ap. d. 1:9

    Sēdēs pie Dieva labās rokas

    Ps. 110:1

    Ebr. 1:3

                                                                                                                                                                 [10]

    Šeit būtu svarīgi pieminēt, ka Vecā Derība bija jau noslēgta (pabeigta) 400 gadus pirms Kristus piedzimšanas. Tātad iepriekšminētie paziņojumi nevarēja rasties Jēzus dzīves laikā vai arī vēlāk, kā Džošs Mekdauels parāda savā grāmatā Liecība, kas prasa spriedumu

    Ja kāds nav apmierināts ar 450-to gadu pirms mūsu ēras kā vēsturisku datumu Vecās Derības pabeigšanai, tad jāapskata sekojošais: “Septuagint” (ebreju Svēto rakstu tulkojums grieķu valodā) tika iesākts Ptolemy Philadelphus (285-246 g. p.m.ē.) valdīšanas laikā. Ir pats par sevi saprotams, ja grieķu tulkojums ir iesākts 250. gadā pirms Kristus, tad vajadzētu būt ebreju tekstam, no kā tas tika tulkots. Ar to pietiek, lai parādītu, ka bija vismaz 250 gadu liels laika sprīdis no pravietojumu sarakstīšanas līdz piepildījumam Kristus personā. [11]


  5. CITAS LIECĪBAS PAR BĪBELES IEDVESMOŠANU

    Ir arī citas liecības par Bībeles iedvesmošanu, tādas kā Bībeles universālā pievilcība un ietekme, tās vēstījums par Jēzus perfekto raksturu un darbu, kā arī vēsts par Kristu kā vienīgo atbilstošo atrisinājumu grēka problēmai. To pierādījumu kopsvars, kuri pierāda, ka Bībele ir Dieva iedvesmota, ir milzīgs.


II. JAUNĀS DERĪBAS SAGLABĀŠANĀS


Bībeles pirmā daļa, Vecā Derība, tika sākta rakstīt otrajā gadu tūkstotī pirms Kristus piedzimšanas (p.m.ē.). Bībeles otrā daļa, Jaunā Derība, tika sarakstīta mūsu ēras pirmajā gadsimtā (koine) grieķu valodā. Kaut arī Vecā Derība arī ir no Dieva, tāpat kā Jaunā Derība, Vecās Derības bauslība, senajiem izraēliešiem dotie Dieva likumi, šodien vairs nav spēkā (ir atcelta). Šī bauslība tika dota cilvēkiem kā audzinātājs, kamēr Kristus vēl nebija atnācis (Gal. 3:19-25). Dievs tagad aicina cilvēkus sekot savam Dēlam, Jēzum. Kaut arī Vecā Derība oriģināli ir saglabājusies līdz mūsdienām un liecina par Bībeles nešaubīgo autentiskumu, šajā stundā ielūkosimies, kā cauri gadsimtiem nemainīga pie mums ir nonākusi Jaunā Derība, saudzīgi saglabāta, lai ikviens to varētu pārtulkot savā valodā.

  1. AUTENTISKUMS: MANUSKRIPTU LIECĪBAS

    Attiecībā uz Jaunās Derības eksistējušo manuskriptu vai to daļu daudzumu, Džošs Mekdauels raksta savā A General Introduction to the Bible:

    Pašlaik ir vairāk nekā 5300 zināmu Jaunās Derības manuskriptu grieķu valodā. Ja pieliek klāt 10000 latīņu “vulgata” un vismaz 9300 citus agrīnā perioda darbus (MSS), tad ir vairāk nekā 24000 manuskriptu kopiju no Jaunās Derības daļām, kuras šodien eksistē. [12]

    Neviens cits sens dokuments nevar pielīdzināties tādam daudzumam un apliecinājumam. Salīdzinošo Homēra “Iliāda” ir otrajā vietā ar tikai 643 manuskriptiem, kuri vēl ir saglabājušies. [13]

    Attiecībā uz laiku starp esošiem un oriģināliem manuskriptiem, un saprotot, ka mazāks laika sprīdis dos augstāku pareizības pakāpi, Sers Frederiks G. Keniens, kurš bija korektors un galvenais bibliotekārs Britu Muzejā un lielākā autoritāte, izdodot secinājumus par MSS (manuskriptiem) [14], saka:

    ... ne tikai pēc skaita vien Jaunās Derības manuskripti atšķiras no klasisko autoru manuskriptiem, un šoreiz atšķirība ir redzams ieguvums. Nevienā citā gadījumā laika sprīdis no grāmatas sarakstīšanas brīža līdz pirmajiem esošajiem manuskriptiem nav tik īss kā Jaunajai Derībai. Jaunās Derības grāmatas tika sarakstītas pirmā gadsimta otrajā pusē; visagrākie esošie manuskripti (izņemot niecīgus pārpalikumus) ir no ceturtā gadsimta – 250 līdz 300 gadus vēlāk.

    Tas varētu likties garš laika sprīdis, bet tas ir nieks, salīdzinot ar to, kas attālina vairumu lielo klasikas autoru no viņu visagrākajiem [zināmajiem] manuskriptiem. Mēs domājam, ka mums ir būtībā precīzi Sofokla septiņu esošo lugu teksti, bet visagrākais, pilnīgākais manuskripts, uz kuru tas pamatojās, tika uzrakstīts vairāk nekā 1400 gadus pēc autora nāves. [15]

     

    Pazīstamākie Jaunās Derības manuskripti grieķu valodā ir: Codex Vaticanus (m.ē. 325-350. g.), Codex Sinaiticus (m.ē. 350. g.) un Codex Alexandrinus (m.ē. 400. g.) [16].Vēl vecāki ir daži Jaunās Derības manuskriptu fragmenti: John Ryland’s MS (m.ē. 130. g.), Bodmer Papyrus II (m.ē. 150-200. g.) un Chester Beatty Papyri (m.ē. 200. g.) [17].

    Attiecībā uz Chester Beatty Papyri Sers Frederiks Keniens izsakās:

    Patiesais atklājuma rezultāts – visievērojamākais atklājums kopš Sinaiticus – ir faktiski samazinājis atšķirību starp agrākiem manuskriptiem un tradicionālajiem Jaunās Derības grāmatu datumiem tik daudz, ka šī atšķirība kļūst nenozīmīga jebkurā diskusijā par viņu autentiskumu. Nevienai citai no senajām grāmatām nav atrodams nekas līdzīgs tādam agrīnam un pilnīgam apliecinājumam sava teksta oriģinalitātei un neviens objektīvs zinātnieks nevarētu noliegt, ka teksts, ko mēs lietojam, ir būtiski pareizs. [18]

    Normens Geislers un Viljams Niks attiecībā uz teksta variācijām raksta:

    Ja neņem vērā Jauno Derību, tad “Iliādai” ir visvairāk (643) esošo manuskriptu, salīdzinot ar jebkuru citu grāmatu. Abas, “Iliāda” un Bībele, tika uzskatītas par svētām un abu grieķu valodas manuskripti tika pakļauti teksta maiņām un kritikai. Jaunajai Derībai ir apmēram 20000 rindu... . bet Iliādai apmēram 15600. Tikai 40 rindas (jeb 400 vārdu) no Jaunās Derības tiek apstrīdētas, salīdzinot ar “Iliādas” 764. [19]


  2. AUTENTISKUMS: SENO KRISTĪGO RAKSTNIEKU JAUNĀS DERĪBAS CITĀTI

    Arī seno kristīgo rakstnieku Jaunās Derības citāti arī pierāda Jaunās Derības autentiskumu. Normens Geislers un Viljams Niks aizrāda attiecībā uz citātu daudzumu:

    Šajā brīdī īsa inventūra rāda, ka apmēram 32000 citātu eksistēja pirms Nikejas Koncila (m.ē. 325. g.) notikšanas. Nekādā gadījumā šie 32000 citātu neietver visus, un tajos pat nav ieskaitīti ceturtā gadsimta rakstnieki. Tikai pieliekot klāt viena rakstnieka Eusebiusa lietotās atsauces, kurš bija ļoti pazīstams pirms un vienlaicīgi ar Nikejas Koncilu, Jaunās Derības citātu skaits pārsniegs 36000. [20] Kā faktu Džošs Mekdauels apskata grāmatā Liecība, kura prasa spriedumu (1. Sējumā): “J. Harolds Grīnlijs saka, ka Jaunās Derības citātu agrīno kristiešu rakstnieku darbos ir tik daudz, ka Jaunā Derība faktiski varētu tikt rekonstruēta pēc tiem bez Jaunās Derības manuskriptu lietošanas [21].”

    Rezultātā, kā Sers Frederiks Kenions paskaidro:

    Var droši teikt, ka būtībā Bībeles teksts ir zināms sevišķi tas tā ir ar Jauno Derību. Jaunās Derības manuskriptu daudzums ar agrākiem tulkojumiem un seno kristīgo rakstnieku citātu daudzums no tās ir tik liels, ka ir praktiski zināms, ka patiesais lasījums no katra neskaidra teksta ir saglabāts vienā vai otrā no šīm senajām autoritātēm. To nevar teikt par nevienu citu pasaules seno laiku grāmatu.

    Zinātnieki ir apmierināti, ka viņiem ir būtībā patiesais teksts no vadošajiem grieķu un romiešu rakstniekiem, kuru darbi ir nonākuši līdz mums, no Sofokla, no Tukidīda, no Cicerona, no Virgīlija; tomēr mūsu zināšanas par viņu rakstiem balstās uz nelielu manuskriptu daudzumu, turpretī Jaunās Derības manuskripti tiek skaitīti simtos un pat tūkstošos. [22]

    Līdzīgi arī Jaunās Derības pētnieks F.F. Brūss saka: “Pasaulē nav neviena rakstu krājuma no senās literatūras, kas būtu tik bagāts ar laba teksta liecībām kā Jaunā Derība [23].”

     

    Tādā veidā ir pierādīta Jaunās Derības autentiskums, tas ir – pareiza oriģinālo Jaunās Derības rakstu atspoguļošana esošajās mūsdienu kopijās.

Izmantotā literatūra.
1. Henry M. Morris and Gary E. Parker, What is Creation Science? Master Books. 
2. Josh McDowell, Evidence That Demands a Verdict, Vol. 1, Here’s Life Publishers, Inc., San Bernardino, California, 1990.
3. Scott M. Huse, The Collapse of Evolution, Baker Book House, Grand Rapids, Michigan, 1992.

 
Atsauces
1. Scott M. Huse, The Collapse of Evolution, Baker Book House, Grand Rapids, Michigan, 1992, pp. 23-24, kas izmantojis: R. L. Wysong, The Creation-Evolution Controversy, Inquiry Press, Midland, Michigan, 1981, pp. 300-301.
2. Scott 
M. Huse, The Collapse of Evolution, Baker Book House, Grand Rapids, Michigan, 1992, p. 22.
 3. Skat. [2], p. 25, kas izmantojis: Thomas G. Barnes, “Young Age for the Moon and Earth,” Impact No. 110, Institute for Creation Research, California, 1982, p. 4.
4. Skat. [2], p. 24, kas izmantojis: R.E. Kofahl, Handy Dandy Evolution Refuter, Beta Books, San Diego, California, 1977, p. 27.
5. Skat. [2], p. 24, kas izmantojis: H.M. Morris, Duane T. Gish, and George M. Hillestad, Eds., Creation: Acts, Facts, Impacts, Creation-Life Publishers, San Diego, California, 1974, p. 188.
6. Skat. [2], p. 24, kas izmantojis: Gary E. Parker, Creation: The Facts of Life, Creation-Life Publishers, San Diego, California, 1980, p. 163.
7. Skat. [2], pp. 24-25.
8. Henry M. Morris and Gary E. Parker, What is Creation Science? Master Books, pp. 4-5.
9. Sarfati, Jonathan, 15 ways to refute materialistic bigotry:  A point by point response to Scientific American, Answers In Genesis Ministries International, [http://www.answersingenesis.org/news/scientific_american.asp#intro], © 2002.
10. Josh McDowell, Evidence That Demands a Verdict, Vol. 1, Here’s Life Publishers, Inc., San Bernardino, California, 1990, pp. 144-166.
11. Skat. [10], p. 144.
12. Skat. [10], p. 39.
13. Skat. [10], p. 39, kas izmantojis: Charles Leach, Our Bible. How We Got It, Moody Press, Chicago, Illinois, 1893, p. 145.
14. Skat. 
[10], p. 40.
15. Skat. [10], pp. 40-41, kas citējis: Frederic G. Kenyon, Handbook to the Textual Criticism of the New Testament, Macmillan and Company, London, 1901, p. 4.
16. Skat. [10], pp. 47-48.
17. Skat. [10], pp. 46-47.
18. Skat. [10], p. 47, kas citējis: Frederic. G. Kenyon, The Bible and Modern Scholarship, John Murray, London, 1948, p. 20.
19. Skat. [10], p. 43, kas citējis: Norman L. Geisler and William E. Nix, A General Introduction to the Bible, Moody Press, Chicago, 1968, pp. 366-367.
20. Skat. [10], p. 52, kas citējis: Norman L. Geisler and William E. Nix, A General Introduction to the Bible, Moody Press, Chicago, 1968, pp. 353-354.
21. Skat. [10], p. 50, kas citējis: J. Harold Greenlee, Introduction to New Testament Textual Criticism, William B. Eerdmans Publishing Co., Grand Rapids, 1964, p. 54.
22. Skat. [10], p. 45, kas citējis: Frederic G. Kenyon, Our Bible and the Ancient Manuscripts, Harper & Brothers, New York, 1941, p. 23.
23. Skat. [10], p. 42, kas citējis: F.F. Bruce, The Books and the Parchments, Rev. ed., Westwood, Fleming H. Revell Co., 1963, p. 178.


© Viktors Barviks, 1997 un Teds Stjuarts (ar redaktora Teda Stjuarta laipnu atļauju izmantots neklātienes Bībeles kursa materiāls: Ko Bībele saka, 1. stunda: “Bībeles izcelsme” (Ted Stewart’s (editor) What the Bible Says, Lesson I: “The Origin of the Bible”) neuzrādot šīs stundas zinātniskās informācijas avotus). Šīs stundas pavairošana ir atļauta, ja tā tiek pavairota visā pilnībā. Materiāla pārdošana vai izmantošana ar cita autora vārdu ir aizliegta.