2. STUNDA: BĪBELES SATURS.

 

Iepriekšējā stunda pierādīja, ka Bībele ir Dieva iedvesmots vārds. Šī stunda iepazīstinās Jūs ar Bībeles vispārīgo saturu: (1) Bībeles literārajiem sadalījumiem un (2) Bībeles hronoloģisko iedalījumu.

 

I. BĪBELES LITERĀRAIS SADALĪJUMS.

 

Grāmata, kuru saucam par Bībeli, faktiski sastāv no 66 grāmatām un vēstulēm, kuras uzrakstīja apmēram 40 cilvēki. Tomēr svarīgi ir tas, ka šie 66 sacerējumi veido vienu grāmatu. Tas ir tāpēc, ka viena būtne, Dievs, iedvesmoja Bībeles saturu, kurā ir viena galvenā tēma – grēcīgās cilvēces pestīšana.

 

Bībelei ir divas galvenās tekstuālas daļas: (1) Vecā Derība un (2) Jaunā Derība. Vārds “derība” nozīmē līgums. Katrai derībai ir sava loma, izskaidrojot, kā Dievs ir rīkojies ar cilvēci vēstures gaitā.

 

A. VECĀ DERĪBA.

 

Vecajā Derībā ir 39 grāmatas, kas ietver Dieva derību ar senajiem israēliešiem (5. Moz. 5:3). Šīs grāmatas ir tematiski sadalītas piecās galvenās sadaļās:

 

Bauslība

 

 Pirmā Mozus grāmata – saukta Genesis(1. Moz.)

 Otrā Mozus grāmata – saukta Exodus(2. Moz.)

 Trešā Mozus grāmata – saukta Leviticus(3. Moz.)

 Ceturtā Mozus grāmata – saukta Numeri(4. Moz.)

 Piektā Mozus grāmata – saukta Deuteronomium(5. Moz.)

 

 Vēsture

 

 Jozuas grāmata (Joz.)

 Soģu grāmata (Soģu)

 Rutes grāmata (Rutes)

 Pirmā Samuēla grāmata (1. Sam.)

 Otrā Samuēla grāmata (2. Sam.)

 Pirmā ķēniņu grāmata (1. Ķēn.)

 Otrā ķēniņu grāmata (2. Ķēn.)

 Pirmā laiku grāmata (1. Laiku)

 Otrā laiku grāmata (2. Laiku)

 Ezras grāmata (Ez.)

 Nehemijas grāmata (Neh.)

 Esteres grāmata (Est.)

 

Dzeja

 

 Ījaba grāmata (Īj.)

 Psalmi (Ps.)

 Salamana pamācības (Sal. p.)

 Salamans mācītājs (Sal. m.)

 Salamana augstā dziesma (A. dz.)

 

 Lielie pravieši

 

 Pravieša Jesajas grāmata (Jes.)

 Pravieša Jeremijas grāmata (Jer.)

 Pravieša Jeremijas raudu dziesmas (Raudu)

 Pravieša Ecēhiela grāmata (Ec.)

 Pravieša Daniēla grāmata (Dan.)

 

 Mazie pravieši

 

 Pravieša Hozejas grāmata (Hoz.)

 Pravieša Joēla grāmata (Joēla)

 Pravieša Amosa grāmata (Am.)

 Pravieša Obadjas grāmata (Ob.)

 Pravieša Jonas grāmata (Jon.)

 Pravieša Mihas grāmata (Mih.)

 Pravieša Nahuma grāmata (Nah.)

 Pravieša Habakuka grāmata (Hab.)

 Pravieša Cefanjas grāmata (Cef.)

 Pravieša Hagaja grāmata (Hag.)

 Pravieša Caharijas grāmata (Cah.)

 Pravieša Maleahija grāmata (Mal.)

 

 Bauslība. Pirmās piecas grāmatas sauc par “bauslību” tāpēc, ka no 2. Mozus grāmatas līdz 5. Mozus grāmatai ir aprakstīta Dieva bauslība israēliešiem, kas viņiem dota caur Mozu (5. Moz. 5:1-3). Šo bauslību arī sauc par Mozus bauslību (Joz. 23:6) un Tā Kunga bauslību (2. Laiku 31:3). 1. Mozus grāmata apraksta, kā radās pasaule, cilvēki, un, kā grēks ienāca pasaulē. Tā arī apraksta, kā radās Israēla tauta, caur kuru vēlāk Dievs ieveda Kristu (glābēju) pasaulē. 2. Mozus grāmata stāsta par Israēla izvešanu no verdzības Ēģiptē, un kā viņi saņēma Dieva bauslību caur viņu vadoni Mozu. 3. Mozus grāmatā uzzinām par upurēšanu un citiem likumiem. 4. Mozus grāmata vēsta par Israēla klejošanu 40 gadus tuksnesī un Israēla vīriešu saskaitīšanu. 5. Mozus grāmata ir Mozus pēdējā uzruna Israēla tautai, atkārto bauslību un mudina tautu uz paklausību.

 

 Vēsture. Šajās divpadsmit grāmatās aprakstīta vairāk nekā 900 gadus ilgā Israēla vēsturē. Jozuas grāmata pastāsta, kā Jozua pēc Mozus nāves vadīja Israēlu, iekarojot un ieņemot ļoti grēcīgo Kānaāna zemi, jo Dievs to bija israēliešiem apsolījis un pavēlējis. Soģu un Rutes grāmata parāda, kā Dievs valdīja pār israēliešiem ar soģiem. Pirmā un Otrā Samuēla, Pirmā un Otrā ķēniņu, un Pirmā un Otrā laiku grāmata izstāsta Israēla vēsturi no tā laika, kad tā kļuva par valsti ar ķēniņu līdz tam laikam, kad valsts tika sadalīta un tauta tika pakļauta Asīrijas un Bābeles trimdai pašas grēku dēļ. Ezras un Nehemijas grāmata attēlo, kā jūdi atgriezās no trimdas un atjaunoja Jeruzālemes templi, mūrus un arī savu, Dieva iedoto, reliģiju. Esteres grāmata pastāsta, kā jūdi uzvarēja savus ienaidniekus Persijas un Mēdijas ķēniņa Ahasvera valdīšanas laikā.

 

 Dzeja. Ījaba grāmata ataino dievbijīga vīra ciešanas. Psalmos var atrast lūgšanas un garīgas dziesmas. Salamana pamācības, Salamans mācītājs un Salamana augstā dziesma satur Salamana gudros teicienus un pieredzi.

 

 Pravieši. Aptuveni no 900. g. p.m.ē. līdz 400. g. p.m.ē. ebreji tika brīdināti atgriezties no saviem grēkiem, un tika pareģotas ļoti svarīgas lietas nākotnē, it īpaši Kristus un Dieva valstības atnākšana. “Lielie” un “mazie” neattiecas uz grāmatu svarīgumu, bet – to apjomu. Lielie pravieši uzrakstīja vairāk nekā mazie pravieši.

 

 B. JAUNĀ DERĪBA.

 

 Jaunā Derība ir Bībeles otrā galvenā daļa. Tās 27 grāmatās ir Jaunā derība, jeb līgums, ko Dievs ir nodibinājis caur Kristu, un domāta visiem cilvēkiem (Mat. 28:18-20). Tā aplūko Kristus atnākšanu, lai izglābtu grēcīgo cilvēci, Viņa draudzes nodibināšanu, kā arī atklāj Dieva gribu visai cilvēcei. Šīs 27 grāmatas arī ir sadalītas piecās sadaļās:

 

 Jēzus Kristus dzīve (evaņģēliji)

 

 Mateja evaņģēlijs (Mat.)

 Marka evaņģēlijs (Mar.)

 Lūkas evaņģēlijs (Lūk.)

 Jāņa evaņģēlijs (Jāņa)

 

 Agrīnās baznīcas vēsture

 

 Apustuļu darbi (Ap. d.)

 

 Apustuļa Pāvila vēstules

 

 Apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (Rom.)

 Apustuļa Pāvila pirmā vēstule korintiešiem (1. Kor.)

 Apustuļa Pāvila otrā vēstule korintiešiem (2. Kor.)

 Apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (Gal.)

 Apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (Ef.)

 Apustuļa Pāvila vēstule filipiešiem (Fil.)

 Apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (Kol.)

 Apustuļa Pāvila pirmā vēstule tesaloniķiešiem (1. Tes.)

 Apustuļa Pāvila otrā vēstule tesaloniķiešiem (2. Tes.)

 Apustuļa Pāvila pirmā vēstule Timotejam (1. Tim.)

 Apustuļa Pāvila otrā vēstule Timotejam (2. Tim.)

 Apustuļa Pāvila vēstule Titam (Tit.)

 Apustuļa Pāvila vēstule Filemonam (Filem.)

 

 Citas vēstules

 

 Vēstule ebrejiem (Ebr.)

 Jēkaba vēstule (Jēk.)

 Apustuļa Pētera pirmā vēstule (1. Pēt.)

 Apustuļa Pētera otrā vēstule (2. Pēt.)

 Jāņa pirmā vēstule (1. Jāņa)

 Jāņa otrā vēstule (2. Jāņa)

 Jāņa trešā vēstule (3. Jāņa)

 Jūdas vēstule (Jūd.)

 

 Apokaliptiskā literatūra

 

 Jāņa atklāsmes grāmata (Atkl.)

 

 Jēzus Kristus dzīve. Četri evaņģēliji (Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa) apraksta Jēzus dzīvi: Viņa piedzimšanu, mācību, kalpošanu, krustā sišanu, aprakšanu un augšāmcelšanos. Tajos ietverti Kristus norādījumi apustuļiem, viņu turpmākajam darbam pēc Kristus uzbraukšanas debesīs. Galvenais iemesls, kāpēc šīs grāmatas tika uzrakstītas, ir “lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa vārdā” (Jāņa 20:31). Tāpēc neklātienes Bībeles kurssLai top gaisma! iesaka lasīt kādu no evaņģēlijiem vienlaicīgi ar piedalīšanos šajā kursā!

 

 Agrīnās baznīcas (draudzes) vēsture.Apustuļu darbi atzīmē tās draudzes, ko Jēzus apsolīja celt (Mat. 16:18), nodibināšanu un izplatīšanos caur Dieva spēku. Ap. d. mums atklāj, ko sludināja Kristus apustuļi, un kā cilvēki tika izglābti un pievienoti draudzei.

 

 Apustuļa Pāvila vēstules. Pāvils uzrakstīja šīs vēstules draudzēm un atsevišķām personām. Tur atrodama ļoti svarīga mācība. Ir cilvēki, kuri domā, ka Pāvils arī uzrakstīja Vēstuli ebrejiem, tomēr šīs vēstules autors nav zināms.

 

 Citas vēstules. Nerunājot par Vēstuli ebrejiem, vēstules zem kategorijas “citas vēstules” uzrakstīja Jēkabs, Pēteris, Jānis un Jūda. Arī tajās ir ļoti svarīgas mācības. Pēteris un Jānis bija apustuļi. Bībeles pētnieki domā, ka Jēkabs un Jūda bija Jēzus miesīgie pusbrāļi.

 

 Apokaliptiskā literatūra. Apustulis Jānis uzrakstīja Jāņa atklāsmes grāmatu, kas pieder pie apokaliptiskās (atklāsmes) literatūras žanra. Tā ir pilna ar simboliem, kuri prasa dziļu izpratni un uzmanību, tos izzinot.

 

II. BĪBELES HRONOLOĢISKAIS SADALĪJUMS.

 

Tagad ielūkosimies, kā Bībele ir sadalīta hronoloģiski. Ir (1) Patriarhālais laikmets, (2) ebreju laikmets un (3) kristiešu (vai Jaunās derības) laikmets. Katrs laikmets ir nosaukts to vārdā, kuriem Dievs atklāja savu prātu.

 

A. PATRIARHĀLAIS LAIKMETS.

 

Šajā pirmajā laikmetā, kurš sākās ar cilvēku radīšanu, Dievs atklāja sevi patriarhiem – ģimeņu galvām. 1. Moz. gr. apraksta šo laikmetu. (Ap. d. 7 nod. arī īsi apraksta šo laikmetu un ebreju laikmetu.)

 

 Patriarhālais laikmets sevi ietver tādus svarīgus notikumus kā cilvēces radīšanu (1. Moz. 1-2 nod.), cilvēku krišanu grēkā un sodu (1. Moz. 3 nod.), pasaules iznīcināšanu vispasaules plūdos (1. Moz. 6), u.c. No paša sākuma mēs redzam, cik svarīgi ir būt paklausīgiem Dievam. Paklausīgie tika svētīti, bet nepaklausīgie sodīti. Kaut arī šajā laikmetā cilvēce kļuva ļoti grēcīga (1. Moz. 6:5-6), Dievs jau bija apsolījis cilvēcei pestītāju, kas uzvarēs Sātanu un grēku.

 

 Dievs deva šo apsolījumu 1. Moz. 3:15. Pirms tam, pirmajā un otrajā nodaļā ir aprakstīts, kā Dievs radīja Visumu, tai skaitā arī Ādamu un Ievu, pirmos cilvēkus. Dievs ir mīlestība un Viņš grib, lai cilvēki brīvprātīgi mīl Viņu un viens otru (1. Jāņa 4:7-21). Taču līdz ar šo brīvo izvēli Dievs Ādamam un Ievai deva arī iespēju nemīlēt Viņu – grēkot, ēdot no aizliegtā labā un ļauna atzīšanas koka (1. Moz. 2:17). Trešajā nodaļā ir aprakstīts, kā ar Sātana iejaukšanos, Ādams un Ieva, kaut arī viņiem bija viss nepieciešamais, krita grēkā, ēdot augļus no šī vienīgā aizliegtā koka (1. Moz. 3:1-7).

 

Kaut arī nepaklausības rezultāts bija skarbs, Dievs joprojām mīlēja Ādamu un Ievu, bija žēlīgs pret viņiem. 1. Moz. 3:21 ir rakstīts: “Un Dievs tas Kungs darīja vīram un sievai drānas no ādām un lika tiem tās apģērbt.” Taču pirms šīs Dieva žēlastības izpausmes, rūpējoties par pirmo cilvēku laicīgajām vajadzībām, Dievs apsolīja atrisināt viņu grēka problēmu, kura šķīra tos no Viņa. Uzrunājot čūsku (Sātanu), Dievs teica 1. Moz. 3:15:

 

 Un Es celšu ienaidu starp tevi [Sātanu] un sievu [Ievu], starp tavu dzimumu un sievas [Ievas] dzimumu. Tas [Ievas dzimums] tev [Sātanam] sadragās galvu, bet tu [Sātans] viņam [Ievas dzimumam] iekodīsi papēdī.

 

 Vissvarīgākais Ievas pēcnācējs ir Jēzus Kristus. Nomirstot pie krusta, Sātans iekoda Jēzum papēdī, jo Sātans gribēja, lai Jēzus nomirtu, kā redzam Hēroda rīcībā Mat. 2:1-18. Tomēr Jēzus nāve bija tikai necils ievainojums Jēzum (papēdī), jo Jēzus trešajā dienā augšāmcēlās.

 

 Taču Jēzus nāve pie krusta sadragāja Sātanam galvu, jo, caur Jēzus izlietajām asinīm, cilvēkam ir iespējama pestīšana. Krusts iznīcina Sātana spēku pār cilvēku. Pārējā Bībele pēc 1. Moz. 3:15 parāda to procesu, kā šis apsolījums piepildījās un kā šī labā vēsts (evaņģēlijs) tika sludināta visā pasaulē. Šī brīnišķīgā vienība pierāda to, ka Bībele patiešām ir Dieva vārds!

 

 Šo apsolījumu Ādamam un Ievai (visai cilvēcei) (1. Moz. 3:15) piepildīšanas gaismā, Dievs gadsimtus vēlāk nodeva Ābrahāmam, ka viņa pēcnācēji (1) kļūs par lielu tautu, (2) saņems zemi, (3) ka viņa pēcnācējos vai pēcnācējā (sēklā) tiks svētītas visas zemes ciltis (1. Moz. 12:1-3; 22:17-18). Ābrahāma dēlam, Īzākam, bija dēls Jēkabs, kuru Dievs vēlāk nosauca par Israēlu. Israēlam bija 12 dēli, kuru pēcnācēji kļuva par Israēla 12 ciltīm (ebreju tautu). Bads piespieda israēliešus pārcelties uz Ēģipti (1. Moz. 46 nod.), un ēģiptieši viņus padarīja par vergiem (2. Moz. 1:7-11). Taču Dievs izredzēja Mozu ar nolūku izvest tautu no ēģiptiešu verdzības, un ievest to Kānaāna zemē (2. Moz. 3:1-10), kur Israēls kļuva par lielu tautu, tādējādi piepildot pirmās divas daļas no Dieva apsolījuma Ābrahāmam (Jozuas 21:43-45).

 

 Trešā daļa no apsolījuma, ka “tevī būs svētītas visas zemes ciltis” (1. Moz. 12:3), piepildījās ar Jēzus Kristus, Ābrahāma pēcnācēja, atnākšanu un nomiršanu pie krusta visas cilvēces grēku dēļ, kas pestīšanu padarīja iespējamu visām tautām (Gal. 3:13-14,16,19,24-29).

 

B. EBREJU LAIKMETS.

 

Ebreju laikmets ieilga apmēram 1500 gadu – no Mozus dienām līdz Jēzus nāvei pie krusta. Izņemot 1. Moz. gr., šis laikmets ietilpina visu Veco Derību un visu Kristus dzīvi. Vecā derība (līgums) noteikti bija adresēta ebrejiem (5. Moz. 4:8; 5:1-3), tāpēc arī šis nosaukums: ebreju laikmets. Taču tas nenozīmē, ka Dievam Vecās derības laikā nerūpēja arī citas tautas. Piemēram, pravieša Jonas aizsūtīšana pie Niniviešiem tieši to arī pierāda. Dievs neizvēlējās Israēla tautu tāpēc, ka tā bija ļoti liela; tieši pretēji (5. Moz. 7:7). Tā vienkārši bija tauta, kuru Dievs izvēlējās, lai ievestu Kristu pasaulē, bet šī milzīgā atklāsme arī uzlika israēliešiem attiecīgi lielāku garīgo pienākumu.

 

 Pēc tam, kad Mozus izveda israēliešus no ēģiptiešu verdzības, Dievs Sinaja kalnā iedeva Mozum savu bauslību (likumus) (2. Moz. 20-31 nod.). Šī bauslība vadīja tautu gan reliģiski, gan politiski. Bauslības kodols bija desmit baušļi (2. Moz. 20:1-17), iegrebti divās akmens plāksnēs (2. Moz. 32:15-16). Desmit baušļi kopā ar pārējām morāles normām, ceremoniālajiem likumiem un civillikumiem veidoja vienu Vecās derības bauslību (Joz. 1:7-8). Israēlieši tika svētīti tad, kad viņi to ievēroja un sodīti tad, kad bija nepaklausīgi. Nepaklausības sods varēja būt pat nāve. Bauslība bija domāta kā uzraugs, kamēr atnāks Kristus (Gal. 3:19-25). Tā arī deva grēka atziņu, kas atklāja Pestītāja nepieciešamību (Rom. 3:20; 5:20; 7:7-25).

 

 Pēc apmēram 450 soģu valdīšanas gadiem, israēlieši lūdza, lai viņiem būtu ķēniņš, un Dievs to viņiem iedeva. Ķēniņu Saula, Dāvida un Salamana valdīšanas laikā Israēls pieauga spēkā, bagātībā un slavā. Tautai šī svētība atnāca tāpēc, ka tā bija uzticīga Dievam (1. Ķēn. 3:1-5:14). Tomēr vēlāk Salamans un tauta krita elku kalpošanā, un Dievs ebrejus sodīja, sadalot viņu valsti (1. Ķēn. 11:1-13). Desmit ziemeļu ciltis tika nosauktas par “Israēlu” un divas dienvidu par “Jūdu”. Vēlāk viņu nepaklausības dēļ Dievs Israēlam un Jūdai atļāva aiziet trimdā (2. Ķēn. 17; 24:10-17; 2. Laiku 36:17-20). Desmit Israēla ciltis tika izkaisītas pasaulē, līdz viņas pilnīgi pazaudēja savu identitāti. Tikai Jūda pastāvēja, saglabājot savu etnisko piederību. Kāpēc? Tas bija tāpēc, ka tas notika Dieva providencē. Kristus, Mesija, cēlās no Jūdu tautas, kā bija pareģots (1. Moz. 49:10; Lūk. 3:23,33) un, precīzāk, bija ķēniņa Dāvida pēcnācējs (Jer. 23:5; Lūk. 3:23,31).

 Praviešu darbs kļuva vēl izcilāks, tuvojoties Glābēja atnākšanas laikam. Jesaja, Jeremija, Ecēhiels, Daniēls un citi pravieši mudināja tautu būt uzticīgai Dievam, un pravietoja par Kristus atnākšanu. Daudzi no šiem pravietojumiem par Kristu ir minēti 1. stundā.

 Vēl pirms Ebreju laikmeta beigām Jeremija pravietoja, ka Dievs Veco derību (līgumu) aizstās ar jaunu un savādāku derību (Jer. 31:31-34). Mesijas un Jaunās derības laikmets bija izcila tēma praviešiem. Patiešām, Ebreju laikmets bija pastāvīga sagatavošanās jauna un labāka laikmeta atnākšanai.

 

 

  C. KRISTIEŠU LAIKMETS.

 

 “Bet kad laiks bija piepildījies”, Dievs iesāka šo jauno laikmetu caur savu Dēlu Jēzu Kristu (Gal. 4:4-5; Ef. 1:9-10). Turpmākās stundās mēs ielūkosimies Kristus darbībā, kurā Viņš īstenoja Dieva plānu. Tagad pietiek pateikt, ka Kristus ar savu mācību, dzīvi, nāvi, augšāmcelšanos un uzbraukšanu debesīs kļuva par Jaunās derības starpnieku (Ebr. 9:15), tā ievadot jauno laikmetu, kura atnākšanu Jeremija bija pravietojis (Ebr. 8:6-13).

 

Vecās derības beigas.

 

Kristus ir Vecās derības beigas un Jaunās derības sākums. Jēzus piedzima kā jūds un dzīvoja zem Vecās derības likumiem, ko saucam par bauslību (Gal. 4:4-5), bet Viņš nāca, lai ieviestu Jauno derību (Ebr. 9:15).

 

Dievam nekad nebija nodoma, ka Vecā derība būs spēkā uz visiem laikiem, citādi Jeremija nebūtu pravietojis par Jaunu derību (Ebr. 8:6-9). Pirmā derība bija tikai “nākamo labumu ēna” (Ebr. 10:1) un “mūsu audzinātāja uz Kristu” (Gal. 3:24). “Bet kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums” (Gal. 3:25), un tādēļ Vecās derības bauslība vairs nav spēkā.

 

Kristum bija jānomirst, lai ievestu savu Jauno derību, līdzīgi kā šodien kādam ir jānomirst, pirms tā testaments iegūst juridisku spēku (Ebr. 9:15-17). Taču Kristus nāve ne tikai ievadīja Jauno derību; tā arī atcēla Veco derību. Kristus nāve izdzēsa “pret mums vērsto rakstu [Vecās derības bauslība] ar visām viņa prasībām” un to iznīcināja, “pienaglodams pie krusta” (Kol. 2:14; Ef. 2:14-15). Tādēļ kristietim nav jāievēro sabats (sestdiena, septītā nedēļas diena, 5. Moz. 5:12-15), jauno mēnešu svētki, utt., kas bija daļa no Vecās derības bauslības (Kol. 2:16-17). Pāvils saka, ka tiem, kas māca, ka kristiešiem ir jāapgraizās ar jūdu derības zīmi, kas arī ir daļa no bauslības, tāpat kā sabats, ir jāizpilda visa bauslība (Gal. 5:3). Pāvils raksta, ka tādējādi viņi “žēlastību pazaudējuši” (Gal. 5:4). Kristus nāve ir atcēlusi bauslību. Viņa nāve ir tur, kur Vecā derība beidzas un Jaunā derība sākas. Protams, Vecā Derība (grāmata) vēl projām ir vērtīga kā Dieva vārds mums par pamācību un brīdinājumu (Rom. 15:4; 1 Kor. 10:11).

 

  Jaunā derība.

 

 Kaut arī šodien mums nav jāievēro Mozus bauslība, nav attaisnojams zagt, nokaut, utt. Šie principi vēl stingrāk ir mācīti Jaunajā derībā (Jāņa 13:34; Rom. 13:8-10; Gal. 5:19-25). Visi desmit baušļi, izņemot sabata likumu, ietilpst Jaunajā derībā. Piemēram, Jaunajā Derībā redzams, ka Korintes draudze sapulcējās Dieva pielūgšanai it īpaši nevis sabata dienā (sestdienā, septītajā nedēļas dienā), bet tajā dienā, kad Jēzus bija augšāmcēlies - pirmajā nedēļas dienā (svētdienā; salīdz. 1. Kor. 16:1-2 ar 1. Kor. 11:17 u.t.; skat. arī Ap. d. 20:7 par draudzi Troadā).

 

Tātad mums, kas dzīvojam Kristiešu (Jaunās derības) laikmetā, ir jābūt uzticīgiem Kristum un Viņa Jaunajai derībai, kā tas ir aprakstīts pašā Jaunajā Derībā. Kristus ir mūžīgās pestīšanas gādnieks visiem, kas Viņam paklausa (Ebr. 5:9). “Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu” (Jāņa 1:17). Lai uzzinātu Dieva prātu par mums šodien, ir jāizzin Jaunā Derība.

 

Pēc tam, kad Jēzus uzbrauca debesīs, Viņš atklāja savu Jauno derību caur apustuļu mācību. Kristus bija apsolījis apustuļiem Svēto Garu, lai tas viņiem atgādinātu visu, ko Jēzus bija sacījis, un lai viņus vadītu visā patiesībā (Jāņa 14:25-26; 16:12-14). Piecdesmit dienas pēc Kristus nāves Svētais Gars nolaidās uz apustuļiem un viņi turpmāk sludināja evaņģēliju (labo vēsti) un Dieva gribu ar drosmi, apstiprinādami to ar brīnumainiem darbiem (Mat. 28:18-20; Ap. d. 1:8; 2:1-47). Tos, kuri kļuva paklausīgi Kristus evaņģēlijam, Dievs izglāba un pievienoja draudzei (Ap. d. 2:47), un Kristus draudze izplatījās pasaulē.

 

Draudzei (baznīcai) ir jāpastāv pasaulē līdz Kristiešu (Jaunās derības) laikmeta beigām (Mat. 16:18; 1. Kor. 15:22-24). Šis laikmets jau pastāv vairāk nekā 1900 gadus un beigsies ar Kristus otro atnākšanu (Ebr. 9:27-28).

 

© Teds Stjuarts (ar redaktora Teda Stjuarta laipnu atļauju izmantots neklātienes Bībeles kursa materiāls: Ko Bībele saka, 2. stunda: “Bībeles vispārīgais saturs” (Ted Stewart’s (editor) What the BibleSays, Lesson II: “The GeneralContents of the Bible”)) un Viktors Barviks, 1997. Šīs stundas pavairošana ir atļauta, ja tā tiek pavairota visā pilnībā. Materiāla pārdošana vai izmantošana ar cita autora vārdu ir aizliegta.

 

AICINĀJUMS

Gadsimtiem ilgā Bībeles aizēnošana ar cilvēku radītām reliģiskām tradīcijām ir radījusi sakropļotu reliģiju. Vienīgi paklausīšana Dieva vārdam rada patiesu nekonfesionālu kristietību. Jūs arī varat izvēlēties šo vienkāršo, bet patieso ceļu. Mēs aicinām nākt mums līdzi.

Rīgas centra Kristus draudze ir garīga ģimene, kas tic Dieva žēlastības vēstij grēciniekam Jēzū Kristū. Draudzes ticības pamats ir Bībele - Dieva vārds. Pirmajā gadsimtā Dieva vārds izglāba dvēseles (Jēk. 1:21), radīja draudzes piederību (Ap. d. 2:41,47), valdīja pār draudzi (Titam 1:9) un spēja to pasargāt no maldu ceļa (Ap. d. 20:28-32). Dieva vārds ir neiznīcīga, dzīva sēkla, kas “paliek mūžīgi” (1. Pēt. 1:23-25). Kristus vārds nesīs to pašu divdesmit pirmajā gadsimtā kā pirmajā gadsimtā – kristiešus Viņa draudzē.


Dr. Maikla C. Armora brošūra: "Iepazīstini draugus un kaimiņus ar Kristus draudzēm"

Dr. Maikla C. Armora brošūra: "Iepazīstini draugus un kaimiņus ar Kristus draudzēm"

SVĒTDIENAS DIEVKALPOJUMI

Jūs esat aicināts uz Rīgas centra Kristus draudzes svētdienas dievkalpojumiem, Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā, 305. telpā, plkst. 10.30.

© 2017 Rīgas centra Kristus draudze. All Rights Reserved. Designed By JoomShaper