Rīgas centra Kristus draudze un Ogres Kristus draudze ir cilvēki, kuri ir izvēlējušies turēties pie patiesības avota − Dieva vārda un atgriezties pie Jaunās derības kristietības. Jēzus apsolīja, “Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi. . . .” (Jāņa 8:31-32).

Pirmajā gadsimtā Dieva vārds izglāba dvēseles (Jēk. 1:21), radīja draudzes piederību (Ap. d. 2:41,47), valdīja pār draudzi (Tit. 1:9) un spēja to pasargāt no maldu ceļa (Ap. d. 20:28-32). Dieva vārds ir noderīgs “mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam” (2. Tim. 3:16-17). Kristiešu vienotība eksistēs tur, kur valda Dieva vārds un, protams, Dieva mīlestība (1. Kor. 13. nod.).


Dieva vārds ir neiznīcīga, dzīva sēkla, kas “paliek mūžīgi” (1. Pēt. 1:23-25). Vienalga cik tā veca, dzīva sēkla vairosies pēc savas kārtas. Vecs, bet dzīvs kviešu grauds
 nesīs kviešus labā augsnē. Līdzīgi arī Kristus vārds labā augsnē nesīs to pašu divdesmit pirmajā gadsimtā kā pirmajā gadsimtā – kristiešus Viņa draudzē.

Jūdas ķēniņa Josijas laikā, Tā Kunga templī tika atrasta Vecās derības bauslības grāmata. Līdz tam Dieva bauslība bija aizmirsta un jūdu reliģija samaitāta. Taču, kad Dieva vārds bija atkal atrasts, lasīts un paklausīts, Dieva īstā reliģija (Vecās derības laikmetā) tika atjaunota (2. Ķēn. 22:3-23:25). Tā arī šodien, Bībeles aizēnošana ar cilvēku tradīcijām (un iedomām) rada sakropļotu reliģiju. Tīra, nekonfesionāla kristietība ir rezultāts tam, ka paklausīts ir tikai Dieva vārds. Tikai Bībele izveido kristiešus, un tā izveido tikai kristiešus. Jūs arī varat izvēlēties šo vienkāršo, bet patieso ceļu!
Dieva vārds izmanto vairākas metaforas, lai izskaidrotu draudzi. Tā ir:

  • Kristus miesa – jo Kristus caur Savu draudzi turpina Savu dzīvi šajā pasaulē (Ef. 1:22-23);
  • Dieva ģimene (Gal. 3:26-27; Rom. 8:14-17);
  • Dieva valstība (Kol. 1:13);
  • Dieva nams vai templis (Ef. 2:19-22; 1. Kor. 3:16);
  • svēta tauta (1. Pēt. 2:9);
  • Kristus līgava (Atkl. 21:2; 22:17);
  • Dieva ganāmpulks (1. Pēt. 2:25) [1].
Dievs pievieno cilvēku draudzei, t.i. Dieva valstībai, tad, kad viņš apzina savu bezcerīgo stāvokli Dieva priekšā savu grēku dēļ, tic Jēzum Kristum un Viņa nopelnam pie krusta (Jāņa 5:24), nožēlo savus grēkus (Lūk. 13:3), dara Jēzu Kristu par savu kungu, nekautrējoties to apliecināt citiem (Rom. 10:9-11), un ir kristīts.

Kristība.


Cilvēks kļūst par kristieti kristīšanas laikā, nevis pirms. Visiem kristiešiem ir kopīga viena kristība (Ef. 4:5). Jaunā Derība oriģināli tika uzrakstīta grieķu valodā un tajā vārds kristīt ir tulkots no vārda, kura nozīme ir iegremdēt, nevis apslacīt vai uzliet. Svētie raksti norāda, ka kristība, īslaicīgā iegremdēšana ūdenī, ir apbedīšana (Rom. 6:3-4; Kol. 2:12).

Bībele arī skaidri norāda, ka tam, kas kristās, ir jābūt savai ticībai Jēzum Kristum. Bībeles teksti to nosaka kā priekšnoteikumu kristībai, pieņemot kā faktu, ka tiem, kuri kristās, ir sava paša ticība (1. Pēt. 3:21; Kol. 2:12; Gal. 3:26-27).


Kristība ir Dieva darbs [2]. Ir svarīgi atzīt Dieva darbību kristībā, nesagrozot tās nozīmi. Tā ir, lai:
  • cilvēks līdz ar Kristu tiktu aprakts nāvē (Rom. 6:1-7);
  • cilvēks iegūtu grēku piedošanu (Ap. 2:38; 22:16) − tātad pestīšanu (1. Pēt. 3:21);
  • cilvēks saņemtu Svēto Garu (Ap. 2:38) un tā piedzimtu no augšienes (Jāņa 3:3,5) un dzīvotu atjaunotā dzīvē (Rom. 6:1-7);
  • cilvēks ieietu Kristū (Gal. 3:27), t.i. Viņa miesā (1. Kor. 12:13), draudzē (Ap. d. 2:41,47) un valstībā (Jāņa 3:5; Kol. 1:13).
Kristus krustā sišana, aprakšana un augšāmcelšanās ir Dieva dots paraugs. Ja mēs gribam dzīvot [garīgā] “atjaunotā dzīvē” ( Rom. 6:4), mumsvispirms ir jākļūst apraktiem [ūdenī], nevis otrādi. Vai Jēzus tika augšāmcelts pirms vai pēc aprakšanas? Protams, ka pēc aprakšanas! Šo Dieva norādīto secību nedrīkstam mainīt! Mēs saņemam grēku piedošanu, kļūstam par kristiešiem, saņemam Svēto Garu un piedzimstam no augšienes kristības laikā, un nevis pirms tam. Taču tas būtu liels pārsteigums daudziem cilvēkiem, kas ir pakļāvušies tam viltus evaņģēlijam, kurš saka, ka var saņemt pestīšanu pirms kristībām, un ka kristības tādēļ ir tikai cilvēka paklausības akts.  Ap. d. 2:38 ir rakstīts:

... Atgriezieties no grēkiem, un lai ikviens no jums top kristīts Jēzus Kristus vārdā uz grēku piedošanu, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu. [3]

Draudzes organizācija.

Jēzus Kristus ir draudzes dibinātājs (Mat. 16:18). Viņš to nodibināja Jeruzālemē (Jes. 2:3) caur Svēto Garu un Saviem apustuļiem nedaudz dienu pēc savas uzbraukšanas debesīs (Ap. d. 1. un 2. nod.). Jēzus ir arī Savas draudzes galva (Ef. 1:22). Ir tikai viena galva draudzei; tas ir Jēzus.

Pirmajā gadsimtā draudzē darbojās Jēzus apustuļi. Taču Jēzus Kristus apustuļi vairs nedzīvo uz šīs zemes. Tagad, tāpat kā pirmajā gadsimtā, Kristus draudzēs darbojas vienlīdzīgi vecākie (1. Pēt. 5:1) vai vecaji (Ap. d. 20:17) vai sargi (Ap. d. 20:28) vai presbiteri (Tit. 1:5) vai bīskapi (Tit. 1:7). Tas ir viens un tas pats amats draudzē. Draudzes vecajie draudzi gana (1. Pēt. 5:1-4; Ap. d. 20:28), sargā (Ap. d. 20:28) un māca (1. Tim. 3:2). Viņi gādā par draudzi (1. Tim. 3:5),  rāda tai priekšzīmi (1. Pēt. 5:3) un rūpējas par pareizo doktrīnu (Tit. 1:9). Jaunā Derība apraksta, kādām īpašībām jābūt draudzes vecajiem: 1. Tim. 3:1-7 (skat. arī 3:11); Tit. 1:6-9; 1. Pēt. 5:1-3. Lasot Jauno Derību, ir redzams, ka draudzi vienmēr vada nevis viens vecajs, bet vairāki. Attiecībā uz to darbības lauku – viņi ir tikai vienas draudzes gani: Ap. d. 14:23; 20:17,28; 1. Pēt. 5:1,2.

Ņemot vērā tās prasības, kas Dieva vārdā ir bīskapiem, protams, ne katrai draudzei uzreiz būs bīskapi.
Rīgas centra Kristus draudzei un Ogres Kristus draudzei vēl nav bīskapu.

Kristus draudzei dod arī diakonus, evaņģēlistus un mācītājus (Ef. 4:11). Vārds “diakons” nozīmē “kalps”. Visi Jēzus mācekļi ir kalpi. Taču diakoni ir draudzes (vienas draudzes) kalpi, kas kalpo lietās, kas prasa draudzes īpašu uzticību, līdzīgi kā tas bija Ap. d. 6:1-6. Jaunā Derība apraksta, kādām īpašībām jābūt diakoniem: 1. Tim. 3:8-13.


Kaut gan visiem kristiešiem jādarbojas, lai izplatītu evaņģēliju – labo vēsti par Jēzu – evaņģēlisti ar to nodarbojas īpaši. Filips (Ap. d. 6:5; 21:8) un Timotejs (2. Tim. 4:5) bija evaņģēlisti; par Filipa darbību var lasīt Ap. d. 8:5-40.

Mācītāji māca Dieva vārdu. Viņiem, protams, ir jāzin Dieva vārds un jādzīvo atbilstoši tam. Mācītājiem, tāpat kā citiem kristiešiem, ir jābūt interesei par citu kristiešu dzīvi, taču mācītāji nav draudzes gani – vecākie. Pie tam, gan draudzes vecākie (1. Tim. 3:2; Tit. 1:9), gan evaņģēlisti (evaņģēlijs ir Dieva vārds) māca Dieva vārdu.

Mūsu svētdienas sapulces.

Nedēļas pirmajā dienā, svētdienā, Tas Kungs – Jēzus Kristus, augšāmcēlās. 1. Kor. 15. nodaļā varam redzēt cik nozīmīga ir Jēzus augšāmcelšanās. 17. pantā ir pat rakstīts:


Un, ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.

Kristus augšāmcelšanās ir kristiešu uzvara pār nāvi! Tā ir evaņģēlija pamats (Rom. 1:1-4) [4]. Apustuļi pastāvīgi uzsvēra Kristus augšāmcelšanos savā sludināšanā (Ap. d. 2:23-32; 3:14-15; 3:26-4:2; 4:10; 4:33; 5:30; 10:39-41; 13:29-41; 17:2-3,18,31-32; 23:6; 26:22-23) un savos rakstos (Rom. 4:25; 6:3-11; 10:9; Ef. 1:20; Kol. 2:9-12; 1. Tes. 4:14; 1. Pēt. 1:3; u.c.).

Tātad, kaut gan mēs cenšamies godināt Dievu ar savu dzīvi ik dienu (Rom. 12:1-2; Jēk. 1:27), mēs svētdienās, bet ne tikai svētdienās, pulcējamies, lai pielūgtu Dievu un stiprinātu viens otru. Sapulcēs notiek Dieva vārda izzināšana, (Ap. d. 2:42), lūgšanas, Dieva slavēšana un savstarpēja mācīšana dziesmās (Ef. 5:19; Kol. 3:16), ziedojumu vākšana, kristiešu sadraudzība un Tā Kunga mielasts.

Tā Kunga mielasts.


Tā Kunga mielastā mēs atceramies Jēzus nāvi mūsu grēku dēļ. Jēzus teica: “To dariet Manai piemiņai” (Lūk. 22:14-20; skat. arī 1. Kor. 11:24-25). Jēzus asinis tika izlietas no Viņa miesas (Jāņa 19:34). Līdzīgi Tā Kunga mielasta neraudzētā (neraudzēta ± Jēzum nebija grēka) maize (t.i. Jēzus miesa) un šī mielasta vīnoga sula (t.i. Jēzus asinis) tiek baudītas atsevišķi. Piedaloties šajā mielastā, kristietis personīgi atzīst un pasludina, ka Jēzus nāve ir mainījusi viņa paša mūžības likteni; tā nav tikai abstrakta doma vai teoloģija. [5]

Cik bieži? Izlasot Pāvila teikto 1. Kor. 11:17-20, mēs varam secināt, ka Tā Kunga mielasts bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Korintas draudze sanāca kopā. Tālāk 1. Kor. vēstulē Pāvila mācība 16:1-2 ir saskaņā ar domu, ka šiem kristiešiem bija īpaši svarīgi sapulcēties ikkatrā pirmajā nedēļas dienā – dienā, kad Jēzus augšāmcēlās. Kristus augšāmcelšanās ir kristiešu uzvara pār nāvi! (Skat. 1. Kor. 15. nod.)

Pirmajā gadsimtā Tā Kunga mielasts bija saistīts kopā ar kristiešu mīlestības (sadraudzības) mielastu (skat. 1. Kor. 11:20-22,33-34; Jūd. 1:12) [6], kur “maizi lauza”. Turklāt frāze “maize, ko laužam” 1. Kor. 10:16 konkrēti attiecas uz Tā Kunga mielastu. Interesanti – Ap. d. 20:7 mēs redzam, ka tieši pirmajā nedēļas dienā – svētdienā, kristieši bija sanākuši kopā “maizi lauzt”. Ņemsim vērā arī Ap. d. 2:42:

... un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.

Aicinājums
.

Mēs Jūs aicinām pastāvēt apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās kopā ar mums!


Atsauces.
  1. Rubel Shelly and Randall J. Harris, The Second Incarnation, Howard Publishing Company, West Monroe, Louisiana, 1992, pp. 54-55.
  2. Th. Dr. Karls F. Vislofs, Es Zinu, Kam Es Ticu, Tipogrāfija: Svētdienas Rīts, Rīga, Latvija, 1995, 115 lp.
  3. "The believers who assemble in York County, Pennsylvania,” “The Truth About Salvation” section of a distributed tract.
  4. Rubel Shelly, “In with the Old – In with the New,” Wineskins, Vol. 3, No. 5, Wineskins Magazine, Inc., Tennessee, 1997, p. 5.
  5. David W. Wead, “Proclaiming the Lord’s Death ’Til He Comes,” Wineskins, Vol. 2, No. 9, Wineskins Magazine, Inc., Tennessee, pp. 12-13.
  6. Gareth L. Reese, New Testament History: Acts, College Press, Joplin, Missouri, 1991, pp. 739, 765.

AICINĀJUMS

Gadsimtiem ilgā Bībeles aizēnošana ar cilvēku radītām reliģiskām tradīcijām ir radījusi sakropļotu reliģiju. Vienīgi paklausīšana Dieva vārdam rada patiesu nekonfesionālu kristietību. Jūs arī varat izvēlēties šo vienkāršo, bet patieso ceļu. Mēs aicinām nākt mums līdzi.

Rīgas centra Kristus draudze ir garīga ģimene, kas tic Dieva žēlastības vēstij grēciniekam Jēzū Kristū. Draudzes ticības pamats ir Bībele - Dieva vārds. Pirmajā gadsimtā Dieva vārds izglāba dvēseles (Jēk. 1:21), radīja draudzes piederību (Ap. d. 2:41,47), valdīja pār draudzi (Titam 1:9) un spēja to pasargāt no maldu ceļa (Ap. d. 20:28-32). Dieva vārds ir neiznīcīga, dzīva sēkla, kas “paliek mūžīgi” (1. Pēt. 1:23-25). Kristus vārds nesīs to pašu divdesmit pirmajā gadsimtā kā pirmajā gadsimtā – kristiešus Viņa draudzē.


Dr. Maikla C. Armora brošūra: "Iepazīstini draugus un kaimiņus ar Kristus draudzēm"

Dr. Maikla C. Armora brošūra: "Iepazīstini draugus un kaimiņus ar Kristus draudzēm"

SVĒTDIENAS DIEVKALPOJUMI

Jūs esat aicināts uz Rīgas centra Kristus draudzes svētdienas dievkalpojumiem, Akadēmijas laukumā 1, 3. stāvā, 305. telpā, plkst. 10.30.

© 2017 Rīgas centra Kristus draudze. All Rights Reserved. Designed By JoomShaper