Jēzus Kristus uzskati attiecībā uz svētajiem rakstiem
Jaunā Derība vēl nebija uzrakstīta tad, kad Jēzus Kristus atradās virs zemes. Jēzus svētie raksti bija Vecā Derība. Kā Jēzus Kristus uzskatīja svētos rakstus?
Jēzus Kristus uzskatīja svētos rakstus kā:
1) vēsturiski pareizi:
b) Marka 10:5-9;
c) Lūkas 4:27; 10:12; 11:51; 17:27;
d) Jāņa 3:14-15;
2) nekļūdīgus:
b) Marka 14:21;
c) Marka 14:27 → Caharijas 13:7;
d) Marka 14:49;
3) pietiekošus dievbijīgai atziņai – Lūkas 16:31;
4) vienotus – Lūkas 24:27,44;
5) autoritatīvus:
b) Marka 7:9-10 → 2. Moz. 20:12; 5. Moz. 5:16; 2. Moz. 21:17; 3. Moz. 20:9 – Dievs runāja caur Mozu;
c) Marka 10:5-9 → 1. Moz. 1:27; 2:24 – Vecās Derības stāstījums ir Dieva vārds;
d) Jāņa 10:34-35 → Ps. 82:6 – svētie raksti = Dieva vārds un nevar tikt atcelti;
e) Mateja 5:17-18 – svēto rakstu neiznīcība un vismazākās svēto rakstu daļas autoritāte;
f) Mateja 22:32 – atkarība no viena, it kā, nenozīmīga vārda;
g) Mateja 4:4,7,10 → 5. Moz. 8:3; 6:16; 6:13 – “stāv rakstīts”;
Jēzus Kristus uzskatīja, ka ir jāzina svētie raksti – Mat. 22:29-32 (Mat. 22:32 → 2. Moz. 3:6).
